Esmu tikko atgriezies no Floridas, kur man ar ģimeni bija iespēja nedēļu apgūt veikborda iemaņas vienā no labākajiem klubiem - WWC. Vēlos nedaudz dalīties ar iespaidiem, jo pieredzētais zināmā mērā ir mainījis manus uzskatus par veikošanu....

Esmu tikko atgriezies no Floridas, kur man ar ģimeni bija iespēja nedēļu apgūt veikborda iemaņas vienā no labākajiem klubiem - WWC. Vēlos nedaudz dalīties ar iespaidiem, jo pieredzētais zināmā mērā ir mainījis manus uzskatus par veikošanu....
 
Pirmkārt, jāteic, ka mums paveicās ar veikborda kluba izvēli. No visa lielā piedāvājuma klāsta izvēlējāmies klubu ar ‘itkā’ labu reputāciju bet toreiz vārds ‘Hansen’ man neko daudz neizteica. Tagad gan esmu citās domās... (pamēģiniet google). Iespējams, manu pierdedzi nevar vispārināt uz visiem klubiem, bet domāju, ka labākajos ASV veikborda klubos iespaidi būtu līdzīgi.
 
Nedaudz par pašu klubu. http://www.worldwakeboardcenter.com/ Saimnieki – pusmūža pārītis, kuriem bērni jau izauguši lieli. Paši savā laikā bijuši profesionāli ūdensslēpotāji un ar veikborda apmācību nodarbojas 15 gadus. Visi trīs bērni profesionāli veikeri (meita gan tagad vairs profesionāli neveiko). Un tas ko viņi sarakstījuši savā mājas lapā – patiešām atbilst patiesībai....
 
Pēc nedēļas ilgas apmācības centos saprast – kas tad bija TAS, kas tik ļoti atšķīrās no veikošanas Latvijā. Laba laiva, silts un gluds ūdens, labi padomi.... Arī pie mums vasarā reizēm to var piedzīvot. Bet laikam jau treneri ar tādu pieredzi pie mums satikt nevar, kaut arī sākumā bijām diezgan skeptiski, ka mums mācīs pusmūža ‘onka’... Un tieši šī lielā pieredze radīja atšķirību. Perfekta veikošanas pārzināšana ir pati par sevi saprotama, bet tam klāt nāk arī psiholoģiskie aspekti un vel dažādi sīkumi, kurus iespējams es pat nepamanīju.
 
Viena lieta ir redzēt, ka veikeris dara kaut ko fundamentāli nepareizu. Bet pavisam cita lieta ir redzēt nelielas nianses, kuras kā izrādās ir būtiskas. Turklāt, to vel veikotājam ir jāpasaka, lai viņš ne tikai saprastu bet arī varētu izpildīt. Un tam visam pa vidu vēl parādās bailes, kuras arī jāpalīdz pārvarēt. Un trešjā dienā sāp visi muskuļi un šodien es brīnos – kapēc es vispār izkāpu no gultas. Bet treneris bija radījis tādu motivāciju, ka man tajā dienā pat prātā neienāca paslaistīties.
 
Vel šī gada pavasarī es deklarēju – laikam esmu par vecu un neko jaunu vairāk neiemācīšos. Mēģināšu pieslīpēt esošās prasmes un viss. Dažas reizes gan vasarā pamēģināju BS180, ko biju centies izpildīt jau reižu 100 – ja nu tomēr. Bet nekā – nav jau man vairs 18...
 
Uz WWC braucu ar cerību – ja nu tomēr. Ja nu kaut ko man iemācīs? Par dēlu nešaubijos – zināju, ka viņam noteikti var kaut ko iemācīt! Un pirmo trīs dienu laikā man izdvās pārliecināties, ka solītais progress nav tikai tukši vārdi. Varbūt mēs visi kopā nevaram lepoties ar lielu nosaukumu trikiem, tomēr galvenais progress bija veselas kaudzes nepareizu iemaņu un pieradumu izdabūšana ārā no mūsu muskuļiem un smadzenēm. Principā, tikai trešajā dienā no piecām sākām darīt kaut ko vairāk kā olie un 1w jump. Toties tad progress gāja raitāk. Mans BS180 nenāca viegli – ar kādu 15 reizi. Toties FS 360 sanāca jau ar trešo mēģinājumu. Puika iemācijās Switch TS180 un uz batuta veica savu pirmo backflip.
 
Visu neuzskaitīšu – vel piebildīšu, ka arī 6-gadīgā Alise sāka braukt. Itkā brīnums nekāds jau nav. Tomēr Ādažos ar Alisi to bijām jau mēģinājuši vairākkārtīgi bet bez rezultātiem. Paši uzskatijām, ka esam iesācēju eksperti – pie mums pa vasaru ‘izceļas’ vismaz pāris simtu iesācēju. Un arī šajā jomā es iemācijos vismaz trīs interesantas lietas, kas turpmāk lieti noderēs.
 
Diemžēl, pietrūka laiks – 5 dienas paskrēja nemanot. Ar vienu treniņu bija par maz, lai man iemacītu pirmo inverto triku. Bet galvenais ko zinu skaidri – nākamgad pirms sezonas es noteikti šo nometni apciemošu velreiz un noteikti iemācīšos Tantrum. Šajā sezonā kāds 50-gadīgs vīrs, kurš batutu redzēja pirmo reizi – 2 nedēļu laikā nosēdināja 3 dažādus invertos. Vai latvieši varētu būt sliktāki?
 
Ja kādam ir interese par šo tēmu – rakstiet, zvaniet. Labprāt dalīšos ar savu pieredzi. Turklāt plānojam lielāku grupas braucienu uz Orlando nākamgad maijā. Bez tam ceram, ka sameklēsim kādu labu treneri, kurš būtu ar mieru apciemot